Latvijas futbola speciālists Dmitrijs Kalašņikovs pēc vairākiem darba gadiem Igaunijā un Lietuvā šovasar pievienojies Virslīgas komandas "Grobiņas" treneru kolektīvam kā trenera asistents. Podkāstā ar futbola apskatnieku Edmundu Novicki viņš sīkāk raksturoja savu ienākšanu "Grobiņā", kluba mērķus un identitātes meklējumus.

42 gadus vecais Dmitrijs Kalašņikovs trenera karjeru profesionālajā futbolā sāka salīdzinoši agri. Pēc darba "Liepājas metalurga", "Jelgavas" un Jūrmalas "Spartaka" komandās viņš vairākus strādāja Igaunijā par šīs valsts augstākās līgas komandu galveno treneri, iepriekšējā sezonā viņš bija Lietuvas kluba "Nevežis" treneris, bet šovasar pievienojies "Grobiņas" treneru kolektīvam, ko šosezon vada Oskars Kļava.

"Man pašam vērtēt, kā mums izdodas sadarbība un sastrādāšanās "Grobiņā", ir sarežģīti. Labākais vērtējums jau ir rezultāti. Taču esmu gandarīts par to, kā mēs mēģinām un veidojam savas attiecības. Ar Oskaru (Kļavu, Grobiņas galveno treneri) esam pazīstami jau no bērnības, futbolu spēlējām kopā. Viņš kļuva par ļoti labu futbolistu, kas man nesanāca, bet es toties agrāk kļuvu par treneri. Bet tagad sakrita tā, ka Oskaram "Grobiņā" bija vajadzīgs tieši tas, kas ir man, kamēr man bija patīkami redzēt, kā viņš skatās uz mūsu sadarbību. Oskars mani ciena kā treneri, par ko esmu ļoti pateicīgs, un daru visu, lai viņam sanāktu labi rezultāti," sacīja Kalašņikovs.

"Mūsu sākotnējā ideja bija tāda, ka es būšu kā cilvēks no malas," savu pozīciju "Grobiņas" komandā skaidroja Kalašņikovs. "Ka skatīšos spēles no malas un varbūt pārtraukumos padalīšos ar savām domām. Taču tad ar savu viedokli dalījās arī kluba prezidents, kurš vēlējās lielāku un tiešāku iesaisti no visiem, tad nu skaidrs, ka kluba prezidenta viedoklis bija galvenais. Iespējams, ka no augšas varētu spēli redzēt citādi un tas varbūt dotu lielāku labumu, taču no komandas soliņa varu tiešāk iesaistīties pārrunās un komandas darbā."

"Grobiņa" šobrīd ieņem astoto vietu Virslīgā, taču tikai par punktu apsteidz pārspēļu zonā esošo "Tukums 2000". Grobiņa Virslīgā nav uzvarējusi četrās spēlēs pēc kārtas, šajā laikā iegūstot tikai vienu punktu, to pašu ar neizšķirtu pret pēdējā vietā esošo "Ogre United".

"Sezonas sākumā komandai bija stabils sastāvs," sacīja Kalašņikovs. "Šī stabilitāte ļāva gūt uzvaras. Tagad daudzu apstākļu dēļ šīs stabilitātes trūkst, un tikai pamazām rodas konkrētāka stabilitāte sastāvā. Te iespējams pateikt, ka arī kluba ambīciju un komandas rezultātu kombinācija nepalīdz pilnveidīgi un plānveidīgi pieiet katrai spēlei un attīstīties. Kluba prezidentam ir ambīcijas, kuras ir daudz augstākas par to vietu turnīra tabulā, kurā esam tagad. Bet jāatceras jau, ka citās komandās ir tieši tāpat - arī tām ir savi mērķi."

"Grobiņas", kas Virslīgā spēlē kopš 2024. gada sezonas, prezidents ir 38 gadus vecais Rafails Abasovs. Abās iepriekšējās sezonās "Grobiņa" Virslīgā ieņēma devīto vietu, abas reizes piedaloties pārspēlēs par vietas saglabāšanu Virslīgā.

"Es jau iepriekš esmu par to teicis, un šī tendence turpinās - ar katru gadu konkurence Baltijas līgās par palikšanu augstākajā līgā kļūst arvien asāka un nežēlīgāka. Tā ir varbūt pat lielāka nekā konkurence par titulu un Eirokausiem, jo tajā iesaistītas vairāk komandas. Iespējams, tas arī ietekmē rezultātus un sniegumu - mēs gribam ļoti daudz, taču, kad kaut ko iegūstam, tad neprotam to novērtēt un priecāties par to. No vienas puses, tas ir normāli, bet no otras puses - tas savā ziņā traucē stabilitātei un kaut kādā ziņā mierīgai kluba aktivitātei."

Kalašņikovam tika uzdots jautājums no Latvijas futbola līdzjutēja pozīcijām - viņa domas par to, ka "Grobiņai" spēlē pret "Ogre United" bija četri Latvijas spēlētāji un septiņi leģionāri, ņemot vērā, ka tā tomēr nav spēle par Virslīgas titulu, bet gan drīzāk par 7., 8. un 9. vietu līgā.

"Klubam pamazām jāsaprot, kādu ceļu tas ies. Kluba prezidents ir ar iespējām, naudu un vecumu, kurā var mācīties, un viņš atradīs savu identitāti un nonāks pie pareizā ceļa, kā sasniegt savus mērķus. Šī brīža situācija ir tāda, ka tā vēl īsti nav. Sāksim ar to, ka klubam nav savu māju. Īsti nezinām, kas ir "Grobiņa". Tā nav no Grobiņas, tā nav Liepājas komanda, tā vēl nav Jūrmalas komanda, varbūt būs - ir daudz jautājumu," neslēpa Kalašņikovs, kura pārstāvētā komanda 27. jūlija mājas spēli aizvadīja Slokā, savukārt 21. augustā aizvadīs ļoti interesantu spēli "izbraukumā" Liepājā pret "Liepāju".

"Tu saki, ka ir cīņa par neizkrišanu no līgas. Taču to rāda dzīve un realitāte, kamēr ambīcijās tā nav. Komandas komplektācija ir ar pavisam citām ambīcijām. Kāpēc tās nepiepildās? Treneri vainīgi vai vēl spēlētāji nav nobrieduši uzvarām, nezinu, daudzas lietas var izdomāt, ko vainot. Taču fakts ir tāds, ka savu identitāti klubs vēl nav atradis. Un tas ir normāli. Jā, ja tu tērē kluba attīstībā savu naudu, var likties, ka trīs gadi ir ilgs laiks, bet futbola ziņā tas vēl nav nekāds ilgais laiks, par kuru izdarīt galīgus secinājumus," sacīja treneris.

Podkāstā, kas pilnā apjomā pieejams Novicka "Patreon" kontā, tika veltīta uzmanībai arī Latvijas klubu panākumiem Eirokausos un Lietuvas futbolam, kurā Kalašņikovs strādāja iepriekšējā sezonā "Nevežis" klubā.