Jaunizveidotā "Rīgas Ekselences Junioru" komanda nav pavisam unikāla ideja, kas nekad iepriekš Latvijas basketbolā nebūtu zināmā mērā jau redzēta. Laika periodā no 2011. līdz 2014. gadam Latvijas Basketbola līgas turnīrā startēja Latvijas U18 izlases bāzes komanda, kas pēcāk tika dēvēta par O!Kartes Basketbola Akadēmiju, bet projekta pēdējā gadā tika pārsaukta par LMT Basketbola Akadēmiju. Kāds ir sausais atlikums no junioru komandu cīnīšanās vīru konkurencē? Vai šīs spēles izaudzināja lielus meistarus Latvijas valstsvienībai? To mēģināsim šķetināt šī raksta ietvaros.

"Mums būs iespēja piedāvāt labākajiem jauniešiem rūpīgāku, intensīvāku darbu, kas būs tendēts uz viņu individuālo attīstību. Tas ir tas, kas jaunietim ir nepieciešams 16, 18, 19 gadu vecumā," tāda retorika varēja skanēt šī septembra pirmajā ceturtdienā pie Daugavas sporta nama, kur tika prezentēta Rīgas basketbola ekselences attīstības programma. Tomēr nē, šis citāts pieder Guntim Endzelam 2012. gadā, kad Latvijas Basketbola savienība paziņoja par O!Kartes Basketbola Akadēmijas izveidošanu. No vienas puses var teikt, ka viss labais ir sen aizmirsts vecais. Vai arī no otras puses pusortas desmitgades laikā problēmjautājumi jaunatnes basketbolā nav mainījušies.

Latvijas U18 izlase pirmo sezonu LBL čempionātā aizvadīja 2011./2012. gada sezonā, kad komanda debitēja ar 58:85 sakāvi pret Vara Krūmiņa trenēto "Zemgali". Juniori aizvadīja saīsinātu divu apļu regulāro sezonu, kurā no 16 spēlēm desmit mačos tika piedzīvotas sakāves ar vismaz 30 punktu starpību. Smagāko pērienu Gunta Endzela komanda saņēma pret Vefiņu, kapitulējot ar 32:89. Savukārt vienīgais prieka mirklis nāca jau marta vidū pret "Turību", gūstot minimālu uzvaru ar 61:60. Junioru izlase sezonu pabeidza ar bilanci 1-15.

Ja par vienīgo atskaites punktu ņem sekojošās vasaras Eiropas U18 čempionātu, kurā turnīru kopīgi uzņēma Latvija un Lietuva, tad LBL spēlēs iespēlētais sastāvs deva zināmus rezultātus, sarkanbaltsarkanajiem iegūstot sesto vietu. Līdz tam brīdim tas bija ceturtais augstākais U18 izlases sasniegums aiz divām bronzas godalgām (2007. un 2010.) un aiz 1998. gada vasarā iegūtās ceturtās vietas.

1994. gadā dzimušo puišu komandas līderis bija Edgars Štelmahers, kurš vienīgais no kopumā 21 laukumā izgājušā spēlētāja piedalījās visos 16 LBL turnīra mačos. Ar 9,3 punktiem spēlē un vidēji 23 minūtēm spēles laika aizsargu droši varēja saukt par tās komandas līderi. Tomēr paskatoties ar šodienas acīm top skaidrs, ka līdera status starp junioriem nenesa spožu profesionālo karjeru. Pēc U18 vecuma pārdzīvošanas Štelmahers divas sezonas pavadīja Ventspils basketbola apcirkņos, pie nozīmīgas teikšanas LBL turnīrā netiekot. Pēc tam Štelmahers Latvijas augstākajā līgā pavadīja piecus gadus, starp četrām "Jēkabpilī" pavadītām sezonām iespiežot gadu "Jūrmala/Fēnikss" rindās. Labākajā sezonā LBL līmenī viņš caurmērā guva 8,7 punktus. 2019. gadā Štelmahers pārgāja uz LBL 2. divīzijas komandu "Ķekava", kur pavadīja četras sezonas, bet viņa pēdējais pieraksts Nacionālās līgas līmenī bija 2024. gadā "Salaspils" sastāvā.

Samērā rezultatīvs U18 izlases rindās LBL spēlēs bija vēl viens aizsargs Dmitrijs Brizgalovs, kurš piedalījās astoņās no komandas spēlēm, vidēji gūstot 7,9 punktus. Brizgalovs LBL līmenī pēcāk pavadīja četras sezonas, pārstāvot "Latvijas Universitāti". Cerīgākajā no tām aizsargs caurmērā guva 7,8 punktus, bet pēc augstskolas absolvēšanas profesionālajam basketbolam viņš nepievērsās, nedaudz uzspēlējot LBL 3. divīzijas "Cēsu" komandā, bet savu pēdējo ierakstu Brizgalovs veica ar trīs spēlēm "Limbažu" rindās Nacionālās līgas turnīrā 2021./2022. gada sezonā.

Šobrīd droši var teikt, ka no pirmās U18 izlases LBL čempionātā vislielākais palīgs Latvijas pieaugušo izlasei ir Toms Leimanis. Ventspilnieks nav pirmā izvēle izlases treneru blociņos, bet katru reizi kad no ierindas savainojuma dēļ izkrīt kāds no vadošajiem spēles diriģentiem vai arī treneru korpuss no iecerētā spēlētāja saņem atteikumu braukt palīgā valstsvienībai, tad Leimanis allaž ir pirmais, kurš gatavs aizlāpīt sastāva robu un kvalitatīvi nospēlēt sev atvēlētās minūtes. Izlases rindās Leimanis aizsniedzies līdz teju ceturtdaļsimtam spēļu, bet klubu basketbolā viņš silti iekārtojies Spānijas basketbola pēc spēka otrās līgas līmenī, kur pavadīs arī gaidāmo sezonu.

Tikai trīs spēlēs U18 izlases sastāvā LBL turnīrā laukumā izgāja cits ventspilnieks Kārlis Lasmanis. Pēc tam Latvijas klubu basketbola augstākajā līgā uzbrucēja pozīcijā spēlējušais Lasmanis pavadīja četras sezonas, nesot "Saldus", "Liepājas Lauvu" un "Jūrmalas" kreklus. Šova pēc 2022. gadā Lasamnis vēl nedaudz paspēlēja bumbu "Kandavas/Anzāģes" rindās Latvijas kausa izcīņā, bet no visiem šajos sarakstos atrodamajiem basketbolistiem Lasmanis kā vienīgais aizsniedzies līdz sporta pasaules augstākajam sasniegumam - olimpiskajai zelta medaļai, ko viņš ar saviem kolēģiem paveica Tokijas olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā. Betmens basketbola mazajā versijā ir viens no pasaules atzītākajiem spīdekļiem.

Līdz valstsvienības krekla pielaikošanai savulaik ticis Iļja Gromovs, kurš visas savas sešas spēles izlases rindās aizvadīja 2017. gadā. Divas reizes ar "VEF Rīga" Gromovs kļuvis par Latvijas čempionu. Pēdējos gadus no Līvāniem nākošais centra spēlētājs pavadījis ārzemju komandās, pārstāvot Austrijas, Grieķijas, Slovākijas un Polijas vienības. Savukārt par vienu no pieklājīgākajām karjerām LBL līmenī parūpējās Roberts Krastiņš, kurš "Liepājas" rindās nospēlēja astoņas sezonas, veicot nelielu sānsoli uz "Jūrmalu" un vienu gadu aizvadot "Valmiera Glass/ViA" sastāvā. Kopš 2022. gada Krastiņš prieka pēc spēlē Reģionālās līgas komandā "Nīca", bet ikdienā strādā nekustamo īpašumu sektorā.

Pēc 13 spēlēm U18 komandā Gustavs Mellenbergs vairs LBL līmenī neuzspēlēja. Viņš pavadīja četrus gadus ASV koledžu otrajā divīzijā un vēl sezonu nospēlēja Itālijas ceturtās līgas līmenī. Mellenbergs pievērsies fizioterapeita arodam un pamanāms kā aktīvs sociālo tīklu un podkāstu satura veidotājs, ap basketbolu turpinot grozoties getiņā, "Krastu mačos" un citos amatieru turnīros. Tikmēr Rihards Adiņš un Elvijs Mičulis 2013./2014. gada sezonā kā duets sargāja "Turības" groza apakšu. Pēcāk abi vēl centās cīnīties par vietu zem LBL saules attiecīgi Valmierā un Valkā, bet drīz vien pēc tam divmetriniekiem nācās atkāpās uz LBL 2. divīzijas līmeni, palīdzot dažādām komandām ar spēku soda laukumā. Mičulis šobrīd sastopams arī LBS ofisā kā Latvijas Jaunatnes basketbola līgu direktors. Tikmēr repa mīļotājiem zināms varētu būt Raiena Šauberga vārds. Viņš uzstājas ar pseidonīmu I MEAN LOVE.

Ja kādam šķiet, ka izlaista virkne ar citiem atzīmēšanas vērtiem spēlētājiem, tad tas ir tādēļ, ka tie tiks izcelti pie saviem gadiem.

1995. gadā dzimušo puišu paaudze droši uzskatāms par vienu no talantīgākajiem Latvijas basketbola vēsturē. Tādēļ liels uzsvars LBL sezonas gaitā tika likts uz šo puišu iespēlēšanu pirms 2013. gada vasarā Latvijā notiekošā Eiropas U18 čempionāta. Kristaps Poziņģis un Rolands Šmits tobrīd jau slīpēja dēļus Spānijas basketbola apcirkņos. U18 izlases kodols kopīgi jau pārstāvēja "VEF skolu" LBL 2. divīzijas turnīrā, bet spēlētāji no reģioniem piebrauca komandai klāt dienu pirms paredzētās LBL spēles.

Atšķirībā no gada iepriekš, kad junioriem vienīgā uzvara tika pašās sezonas beigās, Nikolaja Mazura vadītajai vienībai 11. novembrī izdevās pārsteigt "Valmieras" basketbolistus (84:80), kuri sezonas beigās kļuva par LBL bronzas ieguvējiem. Tomēr tā arī palika vienīgā junioru uzvara 20 aizvadītos LBL mačos. Vēl kā nozīmīga nianse jāatzīmē tas, ka O!Kartes akadēmija nedarbojās kā atsevišķs klubs, kā tas šobrīd ir iecerēts "Rīgas Ekselences Junioriem". Ne reti juniori stājās pretī saviem tā brīža "mātes klubiem", kuru rindās šie paši spēlētāji aizvadīja citas LBL turnīra spēles.

Daudzsološā 1995. gadu puišu izlase savā Eiropas čempionātā demonstrēja vērienīgu sniegumu, tomēr pašās beigās veiksme novērsa savu vaigu. Pēc ceturtdaļfināla gūtās uzvaras pār lietuviešiem, pusfinālā sāpīgi ar divu metienu tiesu nācās piekāpties horvātiem, bet bronzas spēlē par vienu punktu nācās atzīt spāņu pārākumu, paliekot ar ceturto vietu mājas čempionātā.

O!Kartes akadēmijas ražīgākais spēlētājs bija Dāvis Geks, kurš piedalījās 18 spēlēs, caurmērā gūstot 13,6 punktus. Geks aizvadījis pieklājīgu profesionālo karjeru, Latvijas līgā pārstāvot "Valmieru", "Jelgavu", "VEF Rīga", "Baronu" un "Liepāju". Geks vairākas sezonas spēlējis Spānijas otrajā līgā, kā arī pārstāvējis Lietuvas un Igaunijas klubus, bet tagad viņš gatavojas piektajai sezonai Islandes līgā, kur ļoti labi ir iedzīvojies un nopelnījis neapturama snaipera reputāciju. Latvijas izlases rindās laukumā Gekam izdevies iziet tikai vienā spēlē.

Kā vienīgais līdz NBA pierakstam no O!Kartes akadēmijas spēlētājiem tika Anžejs Pasečņiks, kuru NBA draftā izvēlējās 2017. gadā ar 25 numuru. Tikt līdz spēlēšanai basketbola Mekā arī nenāca tik viegli, tomēr 28 spēles Vašingtonas "Wizards" rindās centra spēlētājs karjeras laikā iekrāja. 216 centimetrus garais basketbolists ir pieprasīts produkts Spānijas un Turcijas basketbola tirgū - ne pašās spicākajās komandās, bet šo līgu vidusmēra klubos noteikti. Pasečņika rēķinā līdz šim ir 32 spēles Latvijas valstsvienības rindās.

Top 3 punktu guvējs Armands Ginters pēc sezonas ar junioriem savu LBL ceļu turpināja "Latvijas Universitātes" rindās. Pēc piecām sezonām kopā ar LU komandu, Ginters pārcēlās uz LBL 2. divīzijas līmeni. Vēl divus gadus viņš aizvadīja "Rīgas Stradiņa Universitātē", bet nu jau kopš 2019. gada uzbrucējs bijis viens no "Jelgavas" pamatkodola spēlētājiem, iekrājot vairākus čempiontitulus Nacionālajā līgā.

Kristaps Pļavnieks par savu profesionālā basketbola karjeru pacīnījās ilgāk, pēc U18 izlases aizvadot vēl divas sezonas Vefiņa paspārnē. Tam sekoja divi gadi LBL līmenī "Jelgavas" rindās, sezona "Ogrē", divi gadi "Jūrmalā" un vēl pa sezonai "Liepājā" un "Valmiera Glass/ViA". Pēc pandēmijas Pļavnieks atvadījās no profesionālā basketbola un bumbu spēlē Nacionālajā līgā "Jelgavas" vienībā.

Pateicoties dabas dotajām fiziskajām dāvanām par daudzsološu spēlētāju vieglā uzbrucēja pozīcijā tika uzskatīts Ivars Žvīgurs. Pēc sezonas ar junioriem LBL līmenī Žvīgurs karjeru turpināja "Valmierā", "Jūrmalā" un "Valkā". Leģionāra gaitās viņš vēl pabija Lietuvas un Igaunijas čempionātu komandās. Pēdējais pieraksts uzbrucējam bija Norvēģijas čempionātā 2024. gadā, kur viņam izdevās tikt pie valsts čempiona titula. Potenciāls noteikti bija daudz lielāks nekā karjerā izdevās pierādīt.

Junioru laikā zināmā mērā savu pozīcijas spēlētāju ēnā palika Kristaps Gludītis, kurš pēcāk lielākajā daļā savu komandu ("Jelgavā", "Baronā", Rakveres "Tarvas", "TalTech") apliecinājis sevi kā kārtīgu punktu mašīnu. Interese Latvijas klubiem par šī spēlētāja iegūšanu ir gana liela, bet Gludītis izvēlējies ceļu tālāk no Latvijas līdzjutēju acīm, tiekot pie labiem kontraktiem Itālijas trešajā līgā, bet pēdējā laikā savu enerģiju veltot spēlēšanai profesionālajā 3x3 basketbolā. Nupat Gludītis kļuva par Eiropas čempionu mazajā groza bumbas versijā.

Lai gan junioru rindās Edgars Lasenbergs atradās dziļos rezervistos, neatlaidīgs darbs viņu profesionālajā apritē noturējis krietni ilgāk par savulaik krietni talantīgākiem uzskatītajiem vienaudžiem. Pēdējās sezonas saspēles vadītājam aizritējušas starp "Ogri", Austriju un "Liepāju". Vēju pilsētā Lasenbergs aizvadīs arī gaidāmo sezonu.

Junioros Jāņa Engera loma bija ļoti epizodiska. Pie nopietnākām spēles laika minūtēm spēka uzbrucējs tika jau divus gadus vēlāk, kad no "Valmieras" pārcēlās uz "Latvijas Universitāti". Pēcāk spēlētājs pievienojās "Valmiera Glass/ViA" komandai, kurā līdz 2022. gadam pildīja stabilu rotācijas spēlētāja lomu. Pēdējās četrās sezonās Engers pārstāvējis "Gulbenes Bukus", katrā no tām iegūstot medaļu Nacionālās līgas turnīrā.

Projekta trešajā gadā U18 bāzes komanda mugurā vilka balti oranžus kreklus, reprezentējot LMT Basketbola akadēmijas nosaukumu. Tas palika vienīgais gads, kad juniori palika bez nevienas uzvaras. Arņa Vecvagara vadībā 1996. gada puiši zaudēja 21 LBL turnīra spēlē, vidēji mačā atdodot pretiniekiem 36,7 punktu pārsvaru. Lielākā sakāve nāca ar 79 punktu starpību pret "Latvijas Universitāti", kamēr deviņas reizes tika piedzīvoti zaudējumi ar vismaz 40 punktu deficītu. Vistuvāk pārsteigumam LMT Basketbola akadēmijas komanda bija spēlē pret "Valmieru", kura bija pa taisno nokāpusi no 15 stundu brauciena Stokholmas prāmī, atceļā no spēles ar Noršēpinga "Dolphins". Toreiz juniori palika četru punktu atstatumā no panākuma.

Sekojošajā Eiropas čempionātā Turcijā Latvijas U18 izlase ierindojās astotajā vietā, kas bija zemākā junioru izlases vieta trīs projekta pastāvēšanas gados. Atšķirībā no iepriekšējā gada, kad Porziņģis un Šmits jau bija ārzemēs, LMT Basketbola akadēmijai bija pieejami principā visi galvenie spēki.

Līdera lomu LBL turnīrā spēlējošās junioru vienības rindās 2013./2014. gada sezonā uzņēmās Ervīns Mežnieks, kurš 14 aizvadītās spēlēs caurmērā guva 12,5 punktus. Uzbrucējs tālāk devās uz ASV, kur aizvadīja četrus gadus Bostonas koledžā NCAA 1. divīzijas līmenī. Pēc studiju gaitu noslēgšanas Mežnieks Eiropā neatgriezās un profesionālā līmenī nespēlēja. Šobrīd viņš trenē bērnus Amerikā.

Nomināli LMT Basketbola akadēmijā pieraksts ir arī šī brīža Latvijas izlases kapteinim Rihardam Lomažam. Viņš kopā ar junioriem LBL turnīrā aizvadīja vien piecas spēles, pamatā to sezonu pavadot "Ventspils Augstskolas" rindās LBL 2. divīzijā. Nākamo sezonu Lomažs pavadīja "Jelgavas" un "Jūrmala/Fēnikss" rindās, bet pēc tam aizsargs kļuva par stabilu rotācijas spēlētāju "Ventspils" sastāvā, līdz 2019. gadā devās leģionāra gaitās uz Eiropas vadošajām basetbola līgām.

Smiltenietis Ričards Melderis bija trešais naskākais punktu guvējs junioru rindās LBL turnīra spēlēs. Trīs gadus pēc sezonas ar junioriem Melderis vēl vienu gadu uzspēlēja LBL līmenī kopā ar "Latvijas Universitāti". Bumbas spēlēšanas vietā Melderis izvēlējās kļūt par ārstu, kas teiksim godīgi, sabiedrībai ir daudz vērtīgāks un nozīmīgāks pienesums.

Pirmais no šī sasaukuma divmetriniekiem - Rūdolfs Strādnieks jau paralēli spēlēm junioru rindās epizodiski tika iesaistīts "Turības" komandas rindās, kas tolaik spēlēja LBL 1. divīzijā. Arī Strādnieks devās studēt uz Ameriku, pārstāvot Dienvidilinoisas universitāti. Tāpat kā Mežnieks, arī Strādnieks pēc studiju noslēgšanas profesionāla basketbolista karjeru neattīstīja.

Saldus basketbola audzēknis Rendijs Feikners arī uz mirkli nonāca dīķa otrā pusē. Saspēles vadītājs gan atgriezās dzimtenē un trīs gadus vēl pavadīja "Latvijas Universitātes" sastāvā, bet pēc tam basketbolists trīs gadus Nacionālajā līgā pārstāvēja dzimtās pilsētas komandu "Saldus", kam sekojis līdz šim pēdējais ieraksts "Tukuma" komandas rindās.

Krāslavietis Aivars Stikuts pēc junioros pavadītā laika vairākas sezonas aizvadīja LBL 2. divīzijā "Turības" komandas sastāvā, bet pagājušajā sezonā viņš palīdzēja stutēt "Salaspils/API Mobile" komandas groza apakšu. Tikmēr ventspilnieks Artūrs Grīnbergs līdz 2019. gadam vēl cīnījās par vietu LBL līmenī, pārstāvot "Latvijas Universitāti" un "Ventspili". Šajā desmitgadē Grīnbergs bijis viens no rezultatīvākajiem basketbolistiem Nacionālās līgas līmenī, pārstāvot "Kandavu" un "Tukumu".

Savu profesionālo karjeru sekmīgi attīstīja centra spēlētājs Klāvs Čavars, kurš pēc junioriem pārstāvējis Latvijas klubus "Liepājas Lauvas", "VEF Rīga" un "Ventspils". Leģionāra gaitās Čavars pēdējos gados pārstāvējis Polijas, Japānas un Azerbaidžānas komandas, bet jauno sezonu centrs sagaidīs Eirokausa līmenī kopā ar "Rīgas Zeļļiem". Čavars pārņēmis stabila izlases pamatcentra lomu pēc Mārtiņa Meiera dominances šajā statusā.

Par LMT Basketbola akadēmijas produktiem grūti nosaukt Zigmāru Raimo, Kārli Šiliņu un Kristeru Zoriku, kuri ar junioriem LBL turnīrā aizvadīja pa vienai spēlei. Daudz regulārāks komandas dalībnieks bija Rauls Avenītis, kurš pēc piedalījās 16 spēlēs. Viņš savu karjeru ar profesionālo basketbolu nesaistīja, pievēršoties biroja darbam.

Visvairāk spēlēs LMT Basketbola akadēmijas komandā piedalījās Jānis Ramšs, kurš izlaida vien divus mačus. Latvijas klubu basketbolā Ramšs pēc junioriem vēl divus gadus pavadīja LBL 2. divīzijā, pārstāvot "Mārupi", bet pēdējais pieraksts bijis Reģionālajā līgā "Ezerzemes" sastāvā 2020. gadā. Pēcāk viņš devās uz Dienvidaustrumāziju strādāt par treneri un spēlēt pusprofesionālā līmenī. Tikai par vienu spēli mazāk aizvadīja Emīls Caune, kurš regulāri pamanāms LTV7 ekrānos kā sporta korespondents. Pirmajās trīs kluba pastāvēšanas sezonās viņš darbojās kā "Rīgas Zeļļu" menedžeris.

Junioru rindās komandas biedru ēnā palika Renārs Birkāns, kurš vidēji spēlē guva 2,9 punktus spēlē. Tomēr atšķirībā no daudziem citiem tā laika laika biedriem Birkāns spējis izveidot ilgstošu profesionālo karjeru. Birkāns spēlējis "Latvijas Universitātē", "Liepājā" un "Ventspilī", ar kuru pagājušajā sezonā Birkāns kļuva par LBL sudraba godalgas ieguvēju. Šobrīd gan Birkāns ir brīvā aģenta statusā bez kluba.

Nacionālās līgas vienos no favorītiem "Jelgavā" spēlē divi junioros mazliet uzspējušie basketbolisti - Mārcis Saulītis un Uldis Feldmanis. Tikmēr Marts Ozolinkevičs pēc centieniem "Latvijas Universitātes", "Ogres" un "Liepājas" rindās nu kļuvis par treneri, uzņemoties LU komandas vadīšanu.

Trīs gadu projekts ar U18 bāzes komandu LBL līmenī apliecinājis, ka garantētu ceļu uz lielo basketbolu tas nebūt neatver. Katram sekmīgajam stāstam var nolikt pretī piemērus, kur cerētais potenciāls nav izmantots un piepildījies. Ar vienu gadu, kurā tiek piedzīvota virkne ar smagajām sakāvēm, nekas nebeidzās. Ja basketbolistam pietiek neatlaidības un mērķtiecības sevi attīstīt, arī nomināli mazāki talanti var aizķerties lielajā basketbolā. Savi argumenti var būt arī traumām, smagākiem raksturiem un vienkārši vēlmei gūt stabilus ienākumus ģimenes nodrošināšanai.

"Rīgas Ekselences Junioru" kontekstā vēl jāņem vērā, ka talantīgākie Latvijas jaunie basketbolisti devušies uz ASV augstskolām vai ārzemju klubu akadēmijām. Valda Razumovska treniņos nonākuši spēlētāji, kuri savu vecumu izlasēs spēlējuši otrās, trešās vai pat rotācijas spēlētāju lomas. Kāds no ekselences junioru dziļākiem rezervistiem nākotnē izšaus un aizvadīs pieklājīgu profesionālo karjeru, kamēr tikpat labi kādam nominālajam līderim dažu gadu laikā lielie basketbola sapņi izčākstēs.

No skatītāju perspektīvas skaidrs, ka Komandu sporta spēļu halles tribīnēs spēlēs svilpos vējš. Puišus nāks atbalstīt mammas, māsas, draudzenes un skolas biedri, bet pamatoti cerēt uz aktīvu līdzjutēju atbalstu nav, jo jau lielklubiem "Rīgas Zeļļiem" un "VEF Rīga" pamatīgi jāpiepūlas, lai ievilinātu savās mājas spēlēs pasākumiem izlutināto Rīgas auditoriju.

Tieši ar "Rīgas Ekselences Junioru" spēli pret aktuālajiem Latvijas - Igaunijas līgas čempioniem "Valmiera Glass/ViA" sāksies jaunā sezona. Komandu sporta spēļu hallē 22. septembrī spēle sāksies pulksten 19:00. To varēs vērot gan portālā Sportacentrs.com, gan TV4 kanālā.