Svētdien Portugāles Foz Coa trasē finišēja 2026. gada Eiropas autokrosa čempionāts. Šā gada čempionāts braucējiem patiešām bija maratona cienīgs. Amatieru sportam iespaidīgs pārbaudījums bija 12 posmi, kas ģeogrāfiski aptvēra teritoriju no Latvijas līdz Portugālei. Turklāt tik liels posmu skaits Eiropas čempionātā pēdējo reizi bija tālajā 2006. gadā.

Plašais sacensību kalendārs gan ir veicinājis ievērojamu regulāro dalībnieku skaita kritumu. Visizteiktāk tas skāris ģeogrāfiski attālākos posmus — abus Baltijas posmus, kā arī sezonas noslēguma sacensības Spānijā un Portugālē. To, cik aktuāla ir šī problēma, spilgti apliecināja pēdējais posms Portugālē, kur dalībnieku skaits bija kritiski zems. Līdz ar to ideja par čempionāta ģeogrāfisko paplašināšanu no dalībnieku piesaistes viedokļa nav attaisnojusies.

Visus čempionāta posmus aizvadīja tikai viens Latvijas braucējs — Markuss Ūtēns. Viņš neapšaubāmi bija viens no šīs sezonas lielākajiem pārsteigumiem ne tikai Latvijas, bet arī visa čempionāta mērogā.

Sezonas gaitā auga Markusa pārliecība, uzlabojās sniegums un nostiprinājās stabilitāte. Tas ļāva sezonas izskaņā atsevišķos posmos izcīnīt trešo un ceturto vietu, bet sīvajā konkurencē čempionāta kopvērtējumā sasniegt sesto pozīciju. Markusa sezona vērtējama ar lielu plusa zīmi — viņš pierādīja, ka iespējams sekmīgi cīnīties arī klasē, kurā tradicionāli dominē franču un spāņu braucēji.

Kroskāru klasē startēja un punktus guva vēl trīs Latvijas pārstāvji. Divus posmus aizvadījušais Oskars Zaķītis kopvērtējumā ieņēma 33. vietu, savukārt tikai Bauskas posmā startējušie Rumbenieks un Apfelbaums ierindojās attiecīgi 43. un 49. vietā. Tas viss — gandrīz 100 braucēju konkurencē.

Vēsturiskajās Eiropas autokrosa čempionāta klasēs šogad Latvijas braucējiem būtisku jaunumu vai īpašu sasniegumu nebija.

Superbagiju klasē Ervīns Grencis startēja ar no jauna uzbūvētu bagiju, taču tas vēl nenesa cerētos rezultātus. Septiņos aizvadītajos posmos viņa labākais sniegums bija septītā vieta atsevišķā sacīkstē, bet čempionāta kopvērtējumā viņš ierindojās 12. vietā. Tas noteikti nebija rezultāts, uz kādu Ervīns cerēja.

Septīto vietu Bauskas posmā izcīnīja Māris Līcis, kurš startēja tikai Baltijas posmos.

Buggy 1600 klasē tradicionāli pāris posmus aizvadīja Andris Kuļikovskis. Viņš punktus guva abos Baltijas posmos, bet augstāko rezultātu — devīto vietu — sasniedza Bauskā. Kopvērtējumā Andris ierindojās 30. vietā.

Buggy 1600 klasē pēc ilgāka pārtraukuma punktus guva visu trīs Baltijas valstu braucēji. Visaugstāko rezultātu no viņiem sasniedza Tomass Zavarskis, kurš kopvērtējumā ierindojās 28. vietā.

Šogad Latvijas posmā pirmo reizi startēja arī Junioru kroskāru klase, dodot iespēju sevi parādīt jaunajiem Latvijas autokrosistiem.

Mūsu jaunie censoņi šo iespēju izmantoja visnotaļ veiksmīgi, izcīnot divas pjedestāla pozīcijas. Trešo vietu atsevišķos posmos sasniedza gan Jānis Kozlovskis, gan Everts Grava.

Savukārt Klāvs Žvagins, kurš vienā no posmiem izcīnīja ceturto vietu, bija vienīgais no Latvijas pārstāvjiem, kurš startēja arī ārpus Baltijas. Viņam tas ļāva sasniegt augstāko rezultātu Latvijas braucēju vidū šīs klases kopvērtējumā — 11. vietu.

Everts Grava kopvērtējumā ierindojās 14. vietā, Patrīcija Neikšāne — 15. vietā, bet Jānis Kozlovskis, kurš startēja tikai Bauskas posmā, — 16. vietā. Kopumā klasē sacentās 23 braucēji.

Ja raugāmies tikai uz skaitļiem, 11 Latvijas braucēju dalība Eiropas čempionātā ir ļoti labs rādītājs. Tomēr, pievēršoties tradicionālajām bagiju klasēm, aina ir mazāk iepriecinoša — Latviju pārstāvēja tie paši braucēji, kuri čempionātā startēja jau pirms eiro ieviešanas Latvijā 2014. gadā.

Te arī iezīmējas viena no čempionāta galvenajām problēmām. Bagiji un braukt griboši sportisti joprojām ir, taču dalība visā čempionātā un konkurētspējīga snieguma nodrošināšana kļūst arvien dārgāka. Rezultāts ir redzams arī statistikā — pēdējā posmā Buggy 1600 un Superbagiju klasēs kopā bija mazāk nekā 20 dalībnieku, turklāt tas notika pat par spīti iespējai šajā posmā izcīnīt punktus ar koeficientu 1,5.

Eiropas autokrosa čempionāta organizatoriem būs nopietni jāpalauza galva, kādā virzienā turpmāk attīstīt čempionātu. Plašāka ģeogrāfija pati par sevi vēl negarantē veiksmīgāku čempionātu — tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai braucēji varētu atļauties tajā piedalīties un saglabātu motivāciju cīnīties visas sezonas garumā.

Informāciju sagatavoja:
Autokross Latvia